Tēju vēsture

Asinszāles laksti
(herba Hyperici)
Asinszāle dziedināšanas mērķiem tiek izmantota jau vairāk kā 2400 gadu. Asinszāli pielietoja, lai uzlabotu kuņģa, zarnu un visu gremošanas orgānu darbību, novērstu žultsakmeņu veidošanos un žults aizturi žultspūslī, uzlabotu asinsriti. Senatnē augam piedēvēja savelkošas, antiseptiskas, sāpes remdinošas īpašības. Nesenākā pagātnē asinszāle arvien vairāk kļuvusi pazīstama kā līdzeklis pret depresiju. Augu nav ieteicams lietot lielās devās. Var pastiprināt jūtību pret saules gaismu.
Auza
(Avena sativa)
Jau senatnē auzas izmantoja ne tikai pārtikā, bet arī medicīnā. Tās pielietoja organisma stiprināšanai, tonizēšanai, cukura līmeņa pazemināšanai asinīs, apetītes rosināšanai, kā arī, lai mazinātu vēlmi pēc narkotiskajām vielām.
Meža avenes laksti
(herba Rubi idaei)
Senatnē meža aveņu lakstiem piedēvēja savelkošu, sviedrējošu, spazmolītisku, pretiekaisumu, antitoksisku, sāpes remdinošu iedarbību. To izmantoja arī, lai uzlabotu vielmaiņu, pazeminātu temperatūru un saaukstēšanās simptomus, veicinātu gremošanas orgānu darbību.
Āboli
(Malus domestic)
Ābolus senatnē ieteica sirds un asinsvadu sistēmas un gremošanas sistēmas traucējumu gadījumos, organisma attīrīšanai, spēcināšanai.
Ābolmētras lapas
(folia Menthae suaveolans)
Ābolmētru tēju senatnē izmantoja ne tikai dēļ atsvaidzinoši patīkamās garšas, bet arī pret nelabu dūšu, vemšanu, caureju, gripas un saaukstēšanās gadījumos, kā arī pret reimatismu un nervu sāpēm.
Baldriāna saknes
(rhizomata cum radicibus Valeriana)
Senatnē balderiāna saknei piedēvēja izteikti nomierinošu darbību. Uzskatīja, ka tā palīdz pret galvassāpēm, miega traucējumiem, mazina baiļu sajūtu, pazemina asinsspiedienu, paplašina asinsvadus, mazina spazmas, krampjus, veicina gremošanas sistēmas darbību.
Ehinācija
(Echinacea purpurea)
Ziemeļamerikas indiāņi ehinācijas senatnē izmantoja pret klepu, kuņģa sāpēm, galvassāpēm, brūču dezinficēšanai. Uzskatīja, ka augam ir antiseptiska, imunitātes stiprinoša iedarbība.
Islandes ķērpis
(Cetraria Islandica)
Islandes ķērpim ir apvelkoša, dziedinoša, spēcīgi izteikta antimikroba darbība. Lieto ēstgribas uzlabošanai, kā vispārēju spēcinošu līdzekli, pie plaušu tuberkulozes, garā klepus, bronhiālās astmas.
Kaķpēdiņas ziedi
(flores Helichrysi arenarii)
Senie cilvēki uzskatīja, ka kaķpēdiņa uzlabo vielmaiņu, veicina kuņģa sulas un aizkuņģa dziedzera sulas izdalīšanos. Uzskatīja, ka ziedos esošajām rūgtvielām ir diurētiskas īpašības, tāpēc tās pielietoja pret reimatismu, artrītu, tūsku, nieru slimībām.
Kaķumētras lapas
(Nepeta cataria)
Senatnē kaķumētra izmantota apetītes rosināšanai, gremošanas un kuņģa darbības uzlabošanai. Pielietoja, lai mazinātu kuņģa un zarnu krampjus, vēdera uzpūšanos, novērstu sāpes mēnestruāciju laikā. Kaķumētru pielietoja arī saaukstēšanās gadījumos elpceļu iekaisuma un bronhīta gadījumos. Augu uzskatījuši arī kā nomierinošu līdzekli bezmiega, nervozitātes, histērijas, melanholijas gadījumos.
Kliņģerītes ziedi
(flores Calendulae)
Krāšņo ziedu dēļ , iesākumā augs izmantots kā krāšņumaugs, bet vēlāk arī kulinārijā un dziedniecībā. Cilvēki senatnē kliņģerītes izmantojuši kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, žultsceļu, žultspūšļa, aknu, acu, ausu, smaganu, iekaisuma gadījumos. Uzskatījuši, ka kliņģerīšu tēja iedarbojas nomierinoši, pazemina asinsspiedienu, stimulē sirdsdarbību, mazina menstruāciju, dzemdību un pēcdzemdību sāpes.
Kumelītes ziedi
(flores Chamomillae)
Viens no pirmajiem ārstniecības augiem Ēģiptē, kuru iedzīvotāji paši sākuši audzēt. Jau tur tika atklātas auga nomierinošās, antiseptiskās, brūču dziedējošās un gremošanas sistēmas uzlabojošās, vēdera uzpūšanās mazinošās īpašības. Kumelīšu uzlējumus jau no seniem laikiem izmanto arī tautas kosmētikā – gan matiem, gan ādai.
Ķimenes augļi
(fructus Carvi)
Senatnē uzskatīja, ka ķimeņu augļi palīdz pret vēdera uzpūšanos, kuņģa spazmām, sāpēm menestruāciju sāpēm, sekmē atkrēpošanu, stimulē piena sekrēciju, uzlabo apetīti, piemīt pretiekaisuma iedarbība.
Māllēpes lapas
(folia Farfarae)
Senatnē uzskatīja, ka māllēpes lapās esošās vielas atvieglo klepošanu, sekmē krēpu izdalīšanos, novērš kakla un plaušu kairinājumu. Māllēpju lapām piedēvēja pretiekaisuma, dziedinošas, mīkstinošas, nedaudz sviedrējošas un žultsdzenošas īpašības.
Mārsila laksti
(herba Serpylli)
Pēdējos gados augu iesaka alkoholisma ārstēšanai, līdz tam mārsila lakstus pārsvarā izmantoja, lai veicinātu gremošanu, mazinātu gāzu uzkrāšanos, novērstu un apturētu caureju, mazinātu klepu, astmu, bronhītu, veicinātu atkrēpošanu. Piedēvēja antiseptisku, pretiekaisuma iedarbību.
Melisas lapas
(folia Melissae)
Jau vairākus gadsimtus iepriekš cilvēki piedēvējuši melisas tējai nomierinošu, atslābinošu, sāpes remdinošu, sviedrējošu, gāzu izdalīšanās veicinošu iedarbību. Melisa pazemina asinsspiedienu, tādēļ nedrīkst lietot cilvēki ar zemu asinsspiedienu.
Meža malvas laksti
(Malva sylvestris)
Meža malvu izmantoja pret klepu un citām elpošanas orgānu slimībām, pret caureju un kuņģa slimībām.
Nātres lapas
(folia Urticae)
Senatnē nātri izmantoja vispārējai organisma tonizēšanai, attīrīšanai, asiņošanas apturēšanai, asinsvadu un elpošanas centra darbības uzlabošanai. Uzskatīja, ka augam piemīt pretiekaisuma, vielmaiņu normalizējoša, žultsdzenoša, audu atjaunojoša iedarbība.
Pelašķa laksti
(herba Millefolii)
Senajā Romā un Grieķijā pelašķus sauca par „Herba Militaris” – militāro augu, jo tā pretiekaisuma īpašības jau sen izmantoja brūču dziedināšanā. Senie cilvēki pelašķu tējai piedēvēja pretiekaisumu, antiseptisku iedarbību. Uzskatīja, ka pelašķu tēja rosina ēstgribu, mazina gāzu uzkrāšanos, palīdz pret saaukstēšanos, drudzi, pazemina temperatūru, aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Pelašķus nedrīkst lietot grūtniecības laikā.
Pienenes saknes
(radices Taraxaci)
Jau auga latīniskais nosaukums "officinale" norāda, ka to senatnē izmantoja ārstniecībā. Pieneņu saknēm piedēvēja organismu attīrošas, vēdera izejas un apetīti veicinošas īpašības. Izmantoja arī aknu, nieru slimību ārstēšanai, žultsakmeņu, urīnpūšļa akmeņu, podagras un reimatisma gadījumos.
Piparmētras lapas
(folia Menthae piperitae)
Jau Senajā Romā un Grieķijā piparmētra bijusi lielā cieņā dēļ tās atsvaidzinošās iedarbības. Tur cilvēki svētkos paši sevi kronējuši piparmētru vainagiem un galdus pušķojuši piparmētru atvasēm. Piparmētrai piedēvēja nomierinošu, pretsāpju un pretiekaisumu iedarbību. Dziedniecībā no auga lapām gatavoja zāļu tēju asinsrites uzlabošani, sirds asinsvadu paplašināšanai, kuņģa, zarnu darbības traucējumu novēršanai. Nav vēlams dot stipru piparmētru tēju bērniem.
Rasaskrēsliņa laksti
(herba Alchemillae)
Rasaskrēsliņš savu latvisko nosaukumu ieguvis dēļ rasas pilieniem, kas sakrājas uz auga lapām, bet savu latīnisko nosaukumu "Alchemilla" augs ieguvis no viduslaikiem, kad alķīmiķi raskrēsliņu sakrātos rasas pilienus izmantoja cenšoties pārvērst metālu par zeltu. Senatnē rasaskrēsliņiem piedēvēja asiņošanu apturošu, savelkošu, pretiekaisumu iedarbību. Uzskatīja, ka veicina atkrēpošanos, tonizē gremošanas sistēmas darbību, uzlabo vielmaiņu, regulē menestruālo ciklu, veicina piena sekrēciju, dziedē brūces.
Raudenes laksti
(herba Origani)
Šim bišu un taureņu tik iemīļotajam augam ir ļoti sena vēsture dziedniecībā. Grieķi to lietoja ļoti plaši kā antiseptisku līdzekli gan ārējām, gan iekšķīgām infekcijām. Uzskatīja, ka augam piemīt nomierinoša, antiseptiska, sāpju mazinoša, gremošanu stimulējoša, garā klepus mazinoša, sviedrējoša iedarbība. Ārīgi pielietoja kā pretiekaisuma līdzekli mutes dobuma, mandeļu, ādas iekaisumu gadījumos.
Grūtniecēm nav ieteicams lietot iekšķīgi.
Rudzupuķes ziedi
(flores Centaurea cyani)
Senatnē rudzupuķes izmantoja pret klepu, spazmu mazināšanai, ēstgribas rosināšani, žults izdalīšanās stimulēšanai. Tai piedēvēja tonizējošu, pretiekaisuma, pretdrudža, sviedrējošu iedarbību.
Ārstniecības salvija
(Salvia officinalis)
Salvijas lapu biogēnajām vielām ir pretiekaisuma, antiseptiska, savelkoša iedarbība. Tās veicina žults sekrēciju un gremošanas sistēmas darbību, pavājina sviedru, piena un siekalu dziedzeru darbību, normalizē dzimumdziedzeru funkcijas, nostiprina nervu sistēmu. Lieto kuņģa un zarnu iekaisuma gadījumos, gāzu izvadīšanai no zarnu trakta, aknu un žultspūšļa iekaisuma ārstēšanai. Ja nepieciešams pārtraukt bērna zīdīšanu, procesa atvieglošanai, kas savukārt mazina piena sekrēciju (nav ieteicams lietot grūtniecības pertiodā).
Sirds mātere
(cardiaca)
Lieto pret sirds vājumu, sirds ritma regulēšanai pret sirds un asinsvadu neirozi un pārpūli, bezmiega, spriedzes un stresa gadījumā. Tautas medicīnā māteres izanto kā nomierinošu sirdslīdzekli, paaugstināta asinsspiediena gadījumā. Tās lieto epilepsijas, anēmijas, aizdusas, impotences, kuņģa un zarnu slimību gadījumā. Dažkārt māteres iesaka lietot arī jaunajām māmiņām laktācijas stimulēšanai mazuļa zīdīšanas laikā.
Sarkanā āboliņa ziedi
(Trifolium pratense)
Tā antiseptisko iedarbību novēroja jau senie cilvēki, lietojot gan ārēji- brūču un apdegumu dziedēšanai, gan iekšēji – klepus, kakla sāpju un caurejas apstākļos. Senatnē cilvēki izmantoja kā vielmaiņas produktu izvadīšanas, urīndzenošu, organisma izturības paaugstinošu, atkrēpošanas līdzekli.
Smiltsērkšķa lapas
(Hippophare rhamniodes)
Smiltsērkšķa lapām piedēvēja savelkošu, pretiekaisumu, pretsāpju, ādu atjaunojošu, brūču, čūlu dziedinošu iedarbību.
Upenes augļi
(Ribes nigrum)
Jau senatnē novēroja upeņu pretiekaisumu, pretcaurejas, sviedrējošu, atkrēpojošu, temperatūru pazeminošu, ēstgribu rosinošu, vielmaiņu normalizējošu iedarbību. To izmantoja arī kā antiseptisku līdzekli un organisma imunitātes stiprināšanai.
Vērmeles laksti
(herba Artemisiae absinthii)
Lai gan pēc daudzu biologu uzskatiem vērmele esot rūgtākais ārstniecības augs, tam ir augsta bioloģiskā vērtība. Jau senatnē cilvēki vērmelei piedēvējuši nomierinošu, pretiekaisuma, pretsāpju, prettārpu iedarbību. Senie cilvēki vērmeļu tēju izmantojuši, lai rosinātu ēstgribu, veicinātu gremošanas orgānu darbību, gāzu novadīšanu.
Tīruma kosas laksti
(Herba Equiseti Arvensis)
Tautas medicīnā kosu lakstus lieto visvairāk kā diurētisku un asiņošanu apturetāju līdzekli. Drogas novārījumu lieto kā asins sastāva uzlabotāju līdzekli, plaušu slimību, nierakmeņu, podagras, reimatisma, tūskas ārstēšanai, pret urīna nesaturēšanu naktīs, kā arī menustrāciju regulēšanai.
Trejkrāsu vijolītes laksti
(herba Violae tricoloris)
Senatnē augu izmantoja galvenokārt elpošanas slimību - klepus, garā klepus, bronhīta gadījumos, reimatisko sāpju, podagras, ādas slimību gadījumos pret stipru niezi, vēdera izejas mīkstināšanai, organisma attīrīšanai.
Vīgriezes ziedi
(flores Filipendulae ulmariae)
No vīgriezes agrākā zinātniskā nosaukuma "Spirea ulmaria" atvasināts vārds aspirīns, dēļ augstā salicilskābes daudzuma augā. Uzskatīja, ka augs palīdz attīrīt organismu, piemīt sviedrējoša, nomierinoša, urīndzenoša iedarbība, mazina reimatisma izpausmes, mazina drudzi, uzlabo gremošanu un vielmaiņu, nomierina stresa situācijās.